pratyakṣaparicchēdaḥ


dravyaguṇakarmasāmānyaviśēṣasamavāyābhāvāssapta padārthāḥ।
tatra dravyāṇi pr̥thivyaptējōvāyvākāśakāladigātmamanāṁsi navaiva।
rūpa-rasa-gandha-sparśa-saṅkhyā-parimāṇa-pr̥thaktva-saṁyōga-vibhāga-paratvā-’paratva-gurutva-dravatva-snēha-śabda- buddhi-sukha-duḥkhēcchā-dvēṣa-prayatna-dharmā-’dharma-saṁskārā-ścaturviṁśatirguṇāḥ।

utkṣēpaṇā’pakṣēpaṇā-’’kuñcana-prasāraṇa-gamanāni pañca karmāṇi।
paramaparaṁ cēti dvividhaṁ sāmānyam।
nityadravyavr̥ttayō viśēṣāstvanantā ēva। samavāyastvēka ēva।
abhāvaścaturvidhaḥ - prāgabhāvaḥ pradhvaṁsābhāvō’tyantābhāvō’nyōnyābhāvaścēti।

tatra gandhavatī pr̥thivī। sā dvividhā – nityā’nityā ca।
yā - paramāṇurūpā, anityā - kāryarūpā ।
punastrividhā - śarīrēndriyaviṣayabhēdāt। śarīramasmadādīnām।
indriyaṁ gandhagrāhakaṁ ghrāṇaṁ। nāsāgravarti। viṣayō mr̥tpāṣāṇādiḥ।

śītasparśavatya āpaḥ। tā dvividhāḥ - nityā anityāśca।
nityāḥ paramāṇurūpāḥ।
anityāḥ kāryarūpāḥ। punastrividhāḥ। śarīrēndriyaviṣayabhēdāt।
śarīraṁ varuṇalōkē।
indriyaṁ rasagrāhakaṁ rasanam। jihvāgravarti। viṣayaḥ saritsamudrādiḥ।

uṣṇasparśavattējaḥ। tacca dvividham - nityam anityaṁ ca।
nityaṁ paramāṇurūpam। anityaṁ kāryarūpam।
punastrividhaṁ - śarīrēndriyaviṣayabhēdāt ।
śarīramādityalōkē prasiddham।
indriyaṁ rūpagrāhakaṁ cakṣuḥ। kr̥ṣṇatārāgravarti।
viṣayaścaturvidhaḥ - bhaumadivyaudaryākarajabhēdāt।
bhaumaṁ vahnyādikam। abindhanaṁ divyaṁ vidyudādi।
bhuktasya pariṇāmahēturaudaryam। ākarajaṁ suvarṇādi।

rūparahitasparśavān vāyuḥ।
sa dvividhaḥ - nityō’nityaśca। nityaḥ paramāṇurūpaḥ।
anityaḥ kāryarūpaḥ। punastrividhaḥ - śarīrēndriyaviṣayabhēdāt।
śarīraṁ vāyulōkē।
indriyaṁ sparśagrāhakaṁ tvak। sarvaśarīravarti। viṣayō vr̥kṣādikampanahētuḥ।
śarīrāntaḥsañcārī vāyuḥ prāṇaḥ।
sa caikō’pyupādhibhēdātprāṇā’pānādisaṁjñāṁ labhatē।

śabdaguṇakamākāśam । taccaikaṁ vibhu nityaṁ ca।
atītādivyavahārahētuḥ kālaḥ।
sa caikō vibhurnityaśca। prācyādivyavahārahēturdik ।
sā caikā vibhvī nityā ca।

jñānādhikaraṇamātmā। sa dvividhaḥ - jīvātmā paramātmā cēti ।
tatrēśvaraḥ sarvajñaḥ paramātmā ēka ēva।
jīvastu pratiśarīraṁ bhinnō vibhurnityaśca।

sukhādyupalabdhisādhanamindriyaṁ manaḥ।
tacca patyātmaniyatatvādanantaṁ paramāṇurūpaṁ nityaṁ ca।

cakṣurmātragrāhyō guṇō rūpam।
tacca śukla-nīla-pīta-rakta-harita-kapiśa-citrabhēdāt saptavidham।
pr̥thivījalatējōvr̥tti। tatra pr̥thivyāṁ saptavidham।
abhāsvaraśuklaṁ jalē। bhāsvaraśuklaṁ tējasi।

rasanagrāhyō guṇō rasaḥ।
sa ca madhurā-’mla-lavaṇa-kaṭu-kaṣāya-tikta-bhēdāt ṣaḍvidhaḥ।
pr̥thivījalavr̥ttiḥ। tatra pr̥thivyāṁ ṣaḍvidhaḥ। jalē tu madhura ēva।

ghrāṇagrāhyō guṇō gandhaḥ।
sa ca dvividhaḥ - surabhirasurabhiśca। pr̥thivīmātravr̥ttiḥ।

tvagindriyamātragrāhyō guṇaḥ sparśaḥ।
sa ca trividhaḥ - śītōṣṇā’nuṣṇāśītabhēdāt।
pr̥thivījalatējōvāyuvr̥ttiḥ। tatra śītō jalē। uṣṇastējasi।
anuṣṇāśītaḥ pr̥thivīvāyvōḥ।

rūpādicatuṣṭayaṁ pr̥thivyāṁ pākajamanityaṁ ca।
anyatrā’pākajaṁ nityamanityaṁ ca। nityagataṁ nityam। anityagatamanityam।

ēkatvādivyavahārahētuḥ saṁkhyā। sā navadravyavr̥ttiḥ। ēkatvādiparārdhaparyantā।
ēkatvaṁ nityamanityaṁ ca। nityagataṁ nityam। anityagatamanityam।
dvitvādikaṁ tu sarvatrā’nityamēva।

mānavyavahārā’sādhāraṇaṁ kāraṇaṁ parimāṇam। navadravyavr̥tti।
taccaturvidham - aṇu mahat dīrghaṁ hrasvaṁ cēti।

pr̥thagvyavahārā’sādhāraṇakāraṇaṁ pr̥thaktvam। sarvadravyavr̥tti।
saṁyuktavyavahārahētuḥ saṁyōgaḥ। sarvadravyavr̥ttiḥ।
saṁyōganāśakō guṇō vibhāgaḥ। sarvadravyavr̥ttiḥ।

parāparavyavahārā’sādhāraṇakāraṇē paratvāparatvē। pr̥thivyādicatuṣṭayamanōvr̥ttinī।
tē dvividhē - dikkr̥tē kālakr̥tē cēti। dūrasthē dikkr̥taṁ paratvam।
samīpasthē dikkr̥tamaparatvam। jyēṣṭhē kālakr̥taṁ paratvam।
kaniṣṭhē kālakr̥tamaparatvam।

ādyapatanā’samavāyikāraṇaṁ gurutvam। pr̥thivījalavr̥tti।

ādyasyandanā’samavāyikāraṇaṁ dravatvam। pr̥thivījalatējōvr̥tti।
tad dvividham - sāṁsiddhikaṁ naimittikaṁ cēti ।
sāṁsiddhikaṁ jalē। naimittikaṁ pr̥thivītējasōḥ।
pr̥thivyāṁ ghr̥tādāvagnisaṁyōgajaṁ dravatvam। tējasi suvarṇādau।

cūrṇādipiṇḍībhāvahēturguṇaḥ snēhaḥ। jalamātravr̥ttiḥ।

śrōtragrāhyō guṇaḥ śabdaḥ। ākāśamātravr̥ttiḥ।
sa dvividhaḥ- dhvanyātmakō varṇātmakaścēti।
tatra dhvanyātmakō bhēryādau। varṇātmakaḥ saṁskr̥tabhāṣādirūpaḥ।

sarvavyavahārahēturjñānaṁ buddhiḥ। sā dvividhā - smr̥tiranubhavaśca।
saṁskāramātrajanyaṁ jñānaṁ smr̥tiḥ। tadbhinnaṁ jñānamanubhavaḥ।

sa dvividhaḥ - yathārthō’yathārthaścēti।
tadvati tatprakārakō’nubhavō yathārthaḥ। yathā 'ayaṁ ghaṭa' iti jñānam।
saiva pramētyucyatē।
tadabhāvavati tatprakārakō’nubhavō’yathārthaḥ। yathā 'śuktau idaṁ rajata'miti jñānam। saiva apramētyucyatē।

yathārthānubhavaścaturvidhaḥ – pratyakṣā’numityupamitiśābdabhēdāt।
tatkaraṇamapi caturvidham- pratyakṣā’numānōpamānaśabdabhēdāt।

asādhāraṇaṁ kāraṇaṁ karaṇam। kāryaniyatapūrvavr̥tti kāraṇam।
kāryaṁ prāgabhāvapratiyōgi।

kāraṇaṁ trividham - samavāyyasamavāyinimittabhēdāt।
yatsamavētaṁ kāryamutpadyatē tatsamavāyikāraṇam।
yathā tantavaḥ paṭasya, paṭaśca svagatarūpādēḥ।

kāryēṇa kāraṇēna vā sahaikasminnarthē samavētaṁ tat kāraṇamasamavāyikāraṇam।
yathā tantusaṁyōgaḥ paṭasya। tanturūpaṁ paṭarūpasya।

tadubhayabhinnaṁ kāraṇaṁ nimittakāraṇam। yathā turīvēmādikaṁ paṭasya।
tadētattrividhakāraṇamadhyē yadasādhāraṇaṁ kāraṇaṁ tadēva karaṇam।

tatra pratyakṣajñānakāraṇaṁ pratyakṣam।
indriyārthasannikarṣajanyaṁ jñānaṁ pratyakṣam।
tadvividham - nirvikalpakaṁ savikalpakaṁ cēti।
tatra niṣprakārakaṁ jñānaṁ nirvikalpakam।
saprakārakaṁ jñānaṁ savikalpakam ।
yathā 'ḍitthō’yaṁ' 'brāhmaṇō’yaṁ' 'śyāmō’ya'miti।

pratyakṣajñānahēturindriyārthasannikarṣaḥ ṣaḍvidhaḥ।
saṁyōgaḥ, saṁyuktasamavāyaḥ, saṁyuktasamavētasamavāyaḥ, samavāyaḥ,
samavētasamavāyaḥ, viśēṣaṇaviśēṣyabhāvaścēti।

cakṣuṣā ghaṭapratyakṣajananē saṁyōgaḥ sannikarṣaḥ।
ghaṭarūpapratyakṣē saṁyuktasamavāyaḥ।
cakṣussaṁyuktē ghaṭē rūpasya samavāyāt।

rūpatvasāmānyapratyakṣē saṁyuktasamavētasamavāyaḥ sannikarṣaḥ।
cakṣuḥsaṁyuktē ghaṭē rūpaṁ samavētam।
tatra rūpatvasya samavāyāt।

śrōtrēṇa śabdasākṣātkārē samavāyaḥ sannikarṣaḥ।
karṇavivaravr̥ttyākāśasya śrōtratvāt śabdasyā’’kāśaguṇatvāt
guṇaguṇinōśca samavāyāt।

śabdatvasākṣātkārē samavētasamavāyaḥ sannikarṣaḥ।
śrōtrasamavētē śabdē śabdatvasya samavāyāt।

abhāvapratyakṣē viśēṣaṇaviśēṣyabhāvaḥ sannikarṣaḥ।
'bhūtalaṁ ghaṭā’bhāvavat' ityatra cakṣuḥsaṁyuktē bhūtalē
ghaṭābhāvasya viśēṣaṇatvāt।

ēvaṁ sannikarṣaṣaṭkajanyaṁ jñānaṁ pratyakṣam, tatkaraṇamindriyam,
tasmādindriyaṁ pratyakṣapramāṇamiti siddham।

।।iti pratyakṣakhaṇḍaḥ।।


anumānaparicchēdaḥ


anumitikaraṇamanumānam। parāmarśajanyaṁ jñānamanumitiḥ।

vyāptiviśiṣṭa-pakṣadharmatājñānaṁ parāmarśaḥ।
yathā 'vahnivyāpyadhūmavānayaṁ parvata' iti jñānaṁ parāmarśaḥ।
tajjanyaṁ 'parvatō vahnimān' iti jñānamanumitiḥ।

yatra yatra dhūmastatra agniriti sāhacaryaniyamō vyāptiḥ।
vyāpyasya parvatādivr̥ttitvaṁ pakṣadharmatā।

anumānaṁ dvividham - svārthaṁ parārthaṁ ca। svārthaṁ svānumitihētuḥ।

tathāhi - svayamēva bhūyō darśanēna yatra yatra dhūmastatra agniriti
mahānasādau vyaptiṁ gr̥hītvā parvatasamīpaṁ gataḥ tadgatē cāgnau saṁdihānaḥ
parvatē dhūmaṁ paśyan vyāptiṁ smarati yatra dhūmastatrā’gniriti।
tadanantaraṁ vahnivyāpyadhūmavānayaṁ parvataḥ iti jñānamutpadyatē।
ayamēva liṅgaparāmarśa ityucyatē।

tasmāt parvatō vahnimān iti jñānamutpadyatē। tadētatsvārthānumānam।
yattu svayaṁ dhūmādagnimanumāya parapratipattyarthaṁ pañcāvayavavākyaṁ
prayuṅktē tatparārthānumānam।

yathā parvatō vahnimān dhūmavattvāt, yō yō dhūmavān sō’gnimān
yathā mahānasaḥ, tathā cāyam, tasmāttathēti।
anēna pratipāditālliṅgāt parō’pyagniṁ pratipadyatē।

pratijñāhōtūdāharaṇōpanayanigamanāni pañcāvayavāḥ।
parvatō vahnimān iti pratijñā।
dhūmavattvāt iti hētuḥ। yō yō dhūmavān sō’gnimān ityudāharaṇam।
tathā cāyam ityupanayaḥ। tasmāttathā iti nigamanam।

svārthānumitiparārthānumityōrliṅgaparāmarśa ēva karaṇam। tasmālliṅgaparāmarśō’numānam।

liṅgaṁ trividham। anvayavyatirēki kēvalānvayi kēvalavyatirēki cēti।

anvayēna vyatirēkēṇa ca vyāptimat anvayavyatirēki। yathā - vahnau sādhyē dhūmavattvam।
yatra dhūmastatrāgniḥ yathā mahānasam ityanvayavyāptiḥ।
yatra vahnirnāsti tatra dhūmō’pi nāsti yathā mahāhrada iti vyatirēkavyāptiḥ।

anvayamātravyāptikaṁ kēvalānvayi।
yathā - ghaṭō’bhidhēyaḥ pramēyatvāt paṭavat iti।
atra pramēyatvā’bhidhēyatvayōḥ vyatirēkavyāptiārnāsti sarvasyāpi pramēyatvādabhidhēyatvācca।

vyatirēkamātravyāptikaṁ kēvalavyatirēki।
yathā pr̥thivī itarēbhyō bhidyatē gandhavattvāt।
yaditarēbhyō na bhidyatē na tadgandhavat।
yathā jalaṁ na cēyaṁ tathā। tasmānna tathēti।
atra yadgandhavattadirēbhyō bhinnam ityanvayadr̥ṣṭāntō nāsti, pr̥thivīmātrasya pakṣatvāt।
sandigdhasādhyavān pakṣaḥ। yathā dhūmavattvē hētau parvataḥ।
niścitasādhyavān sapakṣaḥ।
yathā tatraiva mahānasaḥ। niścitasādhyā’bhāvavān vipakṣaḥ।
yathā tatraiva mahāhradaḥ।

savyabhicāra-virūddha-satpratipakṣā-’siddha-bādhitāḥ pañca hētvābhāsāḥ।

savyabhicārō’naikāntikaḥ।
sa trividhaḥ sādhāraṇā-’sādhāraṇā-’nupasaṁhāribhēdāt।

tatra sādhyā’bhāvavadvr̥ttiḥ sādhāraṇō’naikāntikaḥ
yathā parvatō vahnimān pramēyatvāditi।
atra pramēyatvasya vahnyabhāvavati hradē vidyamānatvāt।

sarvasapakṣavipakṣavyāvr̥ttaḥ asādhāraṇaḥ।
yathā śabdō nityaḥ śabdatvāditi।
śabdatvaṁ hi sarvēbhyō nityēbhyō’nityēbhyaśca vyāvr̥ttam। śabdamātravr̥tti।

anvayavyatirēkadr̥ṣṭāntarahitō’nupasaṁhārī।
yathā sarvamanityaṁ pramēyatvāditi।
atra sarvasyāpi pakṣatvāt dr̥ṣṭāntō nāsti।

sādhyābhāvavyāptō hētuḥ virūddhaḥ। yathā śabdō nityaḥ kāryatvāditi।
kāryatvaṁ hi nityatvābhāvēnānityatvēna vyāptam।

yasya sādhyābhāvasādhakaṁ hētvantaraṁ vidyatē sa satpratipakṣaḥ।
yathā śabdō nityaḥ śrāvaṇatvāt śabdatvavat।
śabdaḥ anityaḥ kāryatvāt ghaṭavat।

asiddhastrividhaḥ। āśrayāsiddhaḥ svarūpāsiddhō vyāpyatvāsiddhaścēti।

āśrayāsiddhō yathā gaganāravindaṁ surabhi aravindatvāt sarōjāravindavat।
atra gaganāravindamāśrayaḥ sa ca nāstyēva।

svarūpāsiddhō yathā śabdō guṇaścākṣuṣatvāt।
atra cākṣuṣatvaṁ śabdē nāsti śabdasya śrāvaṇatvāt।

sōpādhikō hētuḥ vyāpyatvā’siddhaḥ।
sādhyavyāpakatvē sati sādhanā’vyāpakatvam upādhiḥ।

sādhyasamānādhikaraṇātyantābhāvā’pratiyōgitvaṁ sādhyavyāpakatvam।
sādhanavanniṣṭhātyantābhāvapratiyōgitvaṁ sādhanā’vyāpakatvam।
parvatō dhūmavān vahnimattvād ityatra ārdrēndhanasaṁyōga upādhiḥ।
tathāhi - yatra dhūmastatrārdrēndhanasaṁyōga iti sādhyavyāpakatā।
yatra vahnistatrārdrēndhanasaṁyōgō nāsti।
ayōgōlakē ārdrēndhanasaṁyōgābhāvāditi sādhanāvyāpakatā।
ēvaṁ sādhyavyāpakatvē sati sādhanāvyāpakatvād
ārdrēndhanasaṁyōga upādhiḥ।
sōpādhikatvād vahnimattvaṁ vyāpyatvāsiddham।

yasya sādhyābhāvaḥ pramāṇāntarēṇa niścitaḥ sa bādhitaḥ।
yathā vahniḥ anuṣṇō dravyatvāt jalavat।
atrā’nuṣṇatvaṁ sādhyaṁ tadabhāva uṣṇatvaṁ spārśanapratyakṣēṇa
gr̥hyatē iti bādhitatvam।
।। iti anumānaparicchēdaḥ ।।


upamānaparicchēdaḥ


upamitikaraṇam upamānam। saṁjñāsaṁjñisambandhajñānamupamitiḥ।

tatkaraṇaṁ sādr̥śyajñānam। atidēśavākyārthasmaraṇam avāntaravyāpāraḥ।

tathā hi - kaścid gavayapadārthamajānan kutaścidāraṇyakapurūṣāt

gōsadr̥śō gavaya iti śrutvā vanaṁ gatō vākyārthaṁ smaran

gōsadr̥śaṁ piṇḍaṁ paśyati।

tadanantaramasau gavayaśabdavācya ityupamitirūtpadyatē।

।। iti upamānaparicchēdaḥ ।।


śabdaparicchēdaḥ


āptavākyaṁ śabdaḥ। āptastu yathārthavaktā। vākyaṁ tu padasamūhaḥ।
yathā gāmānayēti। śaktaṁ padam।
asmātpadādayamarthō bōddhavya itīśvarasaṁkētaḥ śaktiḥ।

ākāṅkṣā yōgyatā saṁnidhiśca vākyārthajñānahētuḥ।
padasya padāntaravyatirēkaprayuktānvayā’nanubhāvakatvamākāṅkṣā।
arthā’bādhō yōgyatā।
padānāmavilambēnōccāraṇaṁ sannidhiḥ।।

ākāṅkṣādirahitaṁ vākyamapramāṇam।
yathā gauraśvaḥ purūṣō hastīti vākyaṁ na pramāṇam ākāṅkṣāvirahāt।
agninā siñcatīti vākyaṁ na pramāṇaṁ yōgyatāvirahāt।
praharē praharē asahōccāritāni gāmānayētyādipadāni na
pramāṇaṁ sānnidhyā’bhāvāt।।

vākyaṁ dvividham। vaidikaṁ laukikaṁ cēti।
vaidikamīśvarōktatvāt sarvamēva pramāṇam।
laukikaṁ tu āptavākyaṁ pramāṇam। anyadapramāṇam।
vākyārthajñānaṁ śābdajñānam। tatkaraṇaṁ śabdaḥ।।

।। iti śabdaparicchēdaḥ ।।


pariśiṣṭam


ayathārthānubhavastrividhaḥ saṁśaya-viparyaya-tarka-bhēdāt।

ēkasmin dharmiṇi viruddhanānādharmavaiśiṣṭyāvagāhi jñānaṁ saṁśayaḥ।
yathā sthāṇurvā purūṣō vēti।

mithyājñānaṁ viparyayaḥ। yathā śuktau idaṁ rajatamiti।

vyāpyā’rōpēṇa vyāpakā’rōpastarkaḥ। yathā yadi vahnirna syāt tarhi dhūmō’pi na syāditi।

smr̥tirapi dvividhā। yathārthā ayathārthā cēti। pramājanyā yathārthā। apramājanyā ayathārthā।

sarvēṣāmanukūlatayā vēdanīyaṁ sukham।
sarvēṣāṁ pratikūlatayā vēdanīyaṁ duḥkham।
icchā kāmaḥ। krōdhō dvēṣaḥ। kr̥tiḥ prayatnaḥ।
vihitakarmajanyō dharmaḥ। niṣiddhakarmajanya adharmaḥ।
buddhyādayō’ṣṭāvātmamātraviśēṣaguṇāḥ।
buddhīcchāprayatnā dvividhāḥ।
nityā anityāśca। nityā īśvarasya। anityāḥ jīvasya।

saṁskārastrividhaḥ। vēgō bhāvanā sthitisthāpakaścēti।
vēgaḥ pr̥thivyādicatuṣṭayamanōvr̥ttiḥ।
anubhavajanyā smr̥tihēturbhāvanā। ātmamātravr̥ttiḥ।
anyathākr̥tasya punastādavasthyasampādakaḥ sthitisthāpakaḥ kaṭādipr̥thivīvr̥ttiḥ।।

calanātmakaṁ karma। ūrdhvadēśasaṁyōgahēturutkṣēpaṇam।
adhōdēśasaṁyōgahēturapakṣēpaṇam।
śarīrasaṁnikr̥ṣṭasaṁyōgahēturākuñcanam।
śarīraviprakr̥ṣṭasaṁyōgahētuḥ prasāraṇam।
anyat sarvaṁ gamanam। pr̥thivyādicatuṣṭayamanōmātravr̥tti।

nityamēkamanēkānugataṁ sāmānyam। dravyaguṇakarmavr̥tti।
tad dvividhaṁ parāparabhēdāt।
paraṁ sattā। aparaṁ dravyatvādi।

nityadravyavr̥ttayō vyāvartakā viśēṣāḥ।

nityasambandhaḥ samavāyaḥ। ayutasiddhavr̥ttiḥ।
yayōrmadhyē ēkamavinaśyad aparāśritamēvā’vatiṣṭhatē
tāvayutasiddhau।
yathā avayavā’vayavinau kriyākriyāvantau
jātivyaktī viśēṣanityadravyē cēti।

anādiḥ sāntaḥ prāgabhāvaḥ। utpattēḥ pūrva kāryasya।
sādiranantaḥ pradhvaṁsābhāvaḥ। utpatyanantaraṁ kāryasya।
traikālikasaṁsargāvacchinnapratiyōgitākō’tyantābhāvaḥ।
yathā bhūtalē ghaṭō nāstīti।
tādātmyasambandhāvacchinnapratiyōgitākō’nyōnyābhāvaḥ।
yathā ghaṭaḥ paṭō nēti।
sarvēṣāṁ padārthānāṁ yathāyathamuktēṣvantarbhāvāt saptaiva padārthā iti siddham।

kaṇādanyāyamatayōrbālavyutpattisiddhayē।
annaṁbhaṭṭēna viduṣā racitastarkasaṅgrahaḥ।।

।। ityannambhaṭṭaviracitaḥ tarkasaṅgahaḥ samāptaḥ ।।